Inga Gaile
Dzejniece un dramaturģe. Dzimusi 1976. gadā Rīgā. Beigusi Rīgas Centra humanitāro ģimnāziju (1993), studējusi literatūras teoriju, vēsturi un kritiku, kā arī teātra, kino un TV dramaturģiju Latvijas Kultūras akadēmijā. Strādājusi „TV3 Latvia” un reklāmā.
Kopš 1997. gada Inga Gaile regulāri publicē savus dzejoļus latviešu literārajos izdevumos. 1999. gadā izdots Ingas Gailes dzejoļu krājums „Laiks bija iemīlējies". 2004. gadā iznāca viņas otrais dzejoļu krājums „raudāt nedrīkst smieties”, savukārt 2007. gadā – dzejoļu krājums „Kūku Marija”. 2012. gadā klajā nācis dzejoļu krājums "Migla". Kopš 2004. gada Latvijas Rakstnieku savienības biedre.
2011. gadā izdota Ingas Gailes luga „Āda”, kas Andreja Jarovoja režijā iestudēta Ģertrūdes ielas teātrī un guvusi lielu skatītāju atsaucību. Ar Andreju Jarovoju sadarbojusies arī pie citām teātra izrādēm.
2004. gada vasarā pēc Skotijas P.E.N. uzaicinājuma Inga Gaile bijusi Latvijas P.E.N. rezidente Edinburgā, Skotijā. Atdzejojusi Latvijas krievu dzejniekus: Semjonu Haņinu, Arturu Punti un Ļenu Sakuru.
Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju (1999), Annas Dagdas fonda balva (2004), Ojāra Vācieša prēmiju (2004, 2012), Dzejas dienu balvu (2007) un žurnāla "Latvju Teksti" balvu (2012). 2012. gadā saņēmusi Prozas lasījumu galveno balvu par stāstu "Piena ceļi".