GOGENS SAVAS GLEZNAS SAUC TEIKUMOS
Autore par savu darbu:
"Šī video filma ir kā meklējums momentiem, kad mākslinieks savā radošajā telpā atver jaunas sajūtas- kā telpā ar daudz durvīm, kur durvis atverot saņemam jaunu noskaņu, jaunu etīdi, jaunu impulsu, kuru jānotver un jāieliek gleznā, mūzikā, aktierspēlē.
Tāpēc arī nosaukums "Gogēns savas gleznas sauc teikumos"- ir metafora mākslas procesam, kura gaitā rodas kas jauns- jauns teikums mākslas valodā.
Videoieraksts varēja tapt, jo tajā laikā Rīgas Videocentrā Augusts Sukuts un Māris Gailis, Laima Slava, Gatis Upmalis deva jaunajiem režisoriem un operatoriem iespējas strādās ar videotehniku, montāžu par brīvu- atlika realizēt tikai idejas.
Šo projektu atceros kā lielu māksliniecisku brīvību un eksperimentu meklējumu laiku. Bija liela atļaušanās gan formas ziņā, gan vizuālo izteiksmes līdzekļu ziņā.
Šeit man gribas pieminēt savu kino skolotāju Ansi epneru, kurš mācīja filmā runāt zīmju un simbolu, sajūtu valodā.
Filma ir par 2 māksliniekiem, Sandru un Gintu Strēļiem, un to, kā top viņu glezna, portretējot Rēziju, kura "dzīvojas " un ir tēls-modele mākslinieku darbnīcā.
Filmas skaņu partitūra ir arī eksperimentāls Rēzijas Kalniņas vokāls un Daces Micānes- Zālītes (flauta) skaņu dialogs, kurš tika ierakstīts Latvijas Radio studijā skaņu inženiera Jāzepa Kulberga vadībā.
Domāju, ka šis 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma laika posms bija ārkārtīgi radošs posms Latvijas jauno mākslinieku dzīvēs, jo lidz ar jauno tehnoloģiju- video- parādīšanos un apgūšanu, kā arī "perstroikas" demokrātijas vēsmām, Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu cilvēkos bija liels garīgs pacēlums un dzīvoja pilnīgi jaunas un drosmīgas mēkslas idejas."